Jau vairākus gadus pats esmu kaislīgs riteņbraucējs un veidoju savas velo dēkas gan Latvijā, gan ārzemēs. Un kaut arī mūsu augstākais kalns ir Gaiziņš, lielākais ezers Lubāns nebūt neatgādina jūru, vasara ir vien nieka trīs mēnešus gara, manās sajūtās nekas nespēj līdzināties Latvijas mežu smaržai, Vidzemes augstienes līkloču ceļiem, pār kuriem pēc nesenā lietus uzziedējusi varavīksne, Sabiles īsajiem, bet stāvajiem pakalniem, Lībiešu ciematu omulīgajai piemīlībai. Piedzīvojot to visu, apjaušu, cik svarīgi dalīties ar šīm sajūtām arī ar citiem – gan mums pašiem Latvijā, gan parādīt mūsu zemes skaistumu arī velo entuziastiem no citām valstīm.
Un garšas, garšas…! Savulaik vēlējos būt pavārs – tas nenotika, tomēr mana aizrautība ar īstām, vienkāršām, izaicinošām un interesantām garšām caurvij visu manu dzīvi. Ceļošana, meklējot jaunus velo izaicinājumus, dod iespēju atklāt brīnišķīgas pērles ne tikai dabas skatu veidā, bet arī iepazīt sirsnīgas saimnieces un virtuozus virtuves pārvaldniekus.
Tā top šis projekts. Caur manu mīlestību pret Latviju, dabu, riteņbraukšanu un ēdienu, vēloties to piedāvāt gan rūdītiem un izturīgiem “riteņotājiem”, gan tiem, kam nav pat sava velosipēda.